Month: April 2017

Būt tikai par mājsaimnieci – jā vai nē?

Faktiski vispirms būtu jānoskaidro, kas ir mājsaimniece. Vikipēdijas vārdnīca uzrāda šādu definīciju: „Sieviete, kuras nodarbošanās ir ģimenes mājsaimniecības vadīšana – rūpes par bērniem, ēdiena iepirkšana, gatavošana un uzglabāšana ģimenes vajadzībām, nepieciešamo ikdienas lietu iegāde, mājas uzkopšana un uzturēšana, apģērba šūšana ģimenei u.c. – un kura nav nodarbināta darbā ārpus mājas”. Mēs varam diskutēt par apģērba šūšanu visai ģimenei – iespējams, ka agrāk arī tas ietilpa mājsaimnieces darbu sarakstā. Tomēr šodien modernās mājsaimnieces nav tikai mājas darbu veicējas. Līdz ar, aizvien, pieaugošo uzsvaru uz bērnu audzināšanu ģimenē, vīrs ar sievu bieži izvēlas aizstāt auklītes pakalpojumus ar pašu mammas darbu, kura tad – nu jau mājsaimnieces statusā, bet darot, daudz, vairāk, kā nosaka definīcija – vadā bērnus uz pulciņiem, sporta nodarbībām, sacensībām, saviesīgiem pasākumiem. Ne vairs tas, kā nosauc sievieti vai māti, kura tieši nepiedalās naudas pelnīšanā ģimenei, nosaka viņas statusu, bet gan viņas darbības veids.

Tomēr, lai kā arī sauktu cilvēku, kurš rūpējas par bērniem un māju – mājsaimniece, pilnas slodzes mamma u.t.t. – domāju, ka tas nebūt nav viegls darbs. Pirmkārt, tā ir liela atbildība, otrkārt – cilvēkam, kurš pēkšņi izrauts no mutuļojošas darba vides, nebūtu vienkārši pārslēgties un kļūt par mājas gariņu. Pārsvarā gan dzīve lēnām tiek iegrozīta tā, kā cilvēki to ir iecerējuši, un straujas pārmaiņas notiek vien retos gadījumos. Laulātie vai dzīvesbiedri parasti nolemj ierīkot dzīvi tā, kā viņi to vēlas, citreiz situāciju nosaka bērna slimība vai citi dzīves pagriezieni. Izklausās mazliet neloģiski – spriest par to, vai esošā situācija ir pieņemama vai nē, jo dažreiz vienkārši ir jādara tas, kas jādara.

Advertisements